Pērc OCTA polisi lētāk
Auto Noma
Follow ERGauto on Twitter

Kontakti:
Ūnijas iela 8. korp. 46.
Rīga, LV-1084
Latvija

Tālr.: 67032597
Fakss: 67032596
Mob.: 22330303
e-pasts: info@ergauto.lv


2011. gada marta Autobild žurnālā ERG Auto kā eksperti komentē automašīnu gāzes iekārtas.

GĀZES DEGVIELA — sašķidrināta un saspiesta

Tradicionālo automobiļu degvielu – benzīna un dīzeļdegvielas – cenas sasniegušas vēl nebijušus augstumus. Tas neviļus liek aizdomāties par alternatīvu degvielu. Viena no pieejamākajām ir gāze.

Automobiļu iekšdedzes dzinēju darbināšanai var izmantot divu veidu gāzi – sašķidrināto naftas gāzi propānu– butānu jeb LPG (liquid propan gas) vai dabasgāzi jeb CNG (compressed natural gas). LPG ir krietni izplatītāka gan pie mums, gan citās Eiropas valstīs, jo tās lietošana ikdienā ir ērtāka un mašīnas pārbūve nav tik sarežģīta kā CNG gadījumā.

 

Latvijā sabūvēts pietiekami daudz autogāzes uzpildes staciju un pat daudzi benzīna tirgotāji savās stacijās atvēlējuši vietu arī gāzes uzpildei. Brīvi uzpildīt gāzes degvielu iespējams ne tikai pie mums, bet arī daudzās Eiropas valstīs un Krievijā. Sašķidrinātā gāze kā auto degviela īpaši populāra ir Nīderlandē, Itālijā un Polijā. Arī tepat kaimiņos, Lietuvā, tā ir krietni iecienītāka nekā pie mums (pēc gāzes iekārtu uzstādītāju datiem Lietuvā ar autogāzi brauc teju 30% vieglo auto, Latvijā – 3,8%). Igaunijā LPG uzpildes staciju ir maz, bet Somijā to nav vispār. Pirms doties uz ārzemēm ar gāzes auto, ieteicams iepriekš noskaidrot LPG staciju pieejamību konkrētajā valstī. Šeit dažas interneta vietnes: new.eurogasauto.egm.it, www.autogastanken.de;

 

 

Visos laikos neatkarīgi no tā, cik augstu kāpusi benzīna cena, autogāze parasti maksā gandrīz uz pusi lētāk. Ekonomija ir acīm redzama. Taču ar ko jārēķinās tiem, kuri vēlas ietaupīt?

Šeit vietā atgādināt, ka LPG un CNG iekārtas automobiļiem ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. LPG jeb, kā to daudzās valstīs dēvē, autogāze – ir sašķidrinātā naftas gāze, kuras uzpilde un glabāšana ir vienkāršāka, jo šī gāze balonā tiek iepildīta ar 1,6 atmosfēru spiedienu, turpretī dabasgāze balonos tiek iepildīta ar 200 atmosfēru spiedienu.

Pats lielākais LPG iekārtas komponents, ko parasti uzreiz var pamanīt, atverot mašīnas bagāžnieku, ir gāzes balons. Biežāk izmanto cilindriskas formas 50–80 litru tilpuma tērauda balonus. Mazāk telpas bagāžniekā aizņem tā sauktais toroidālais balons, ko paredzēts ievietot rezerves riteņa vietā (35–70 l). Uzpildes uzgali ar vārstu parasti uzstāda mašīnas ārpusē – visbiežāk pie aizmugures bampera vai arī blakus benzīna uzpildes atverei.

 

Vēl gāzes iekārtā ietilpst dažādi vārsti, reduktors spiediena samazināšanai un dozēšanai, gāzes maisītājs vai iesmidzināšanas sprauslas, kā arī elektroniskais vadības bloks. Jāpiebilst, ka, ar gāzes iekārtu aprīkots, automobilis nebūt nezaudē spēju braukt ar benzīnu. Turklāt pāreja uz benzīna padevi modernajām iekārtām notiek automātiski, piemēram, iedarbinot mašīnu aukstā laikā vai ja balonā beigusies gāze.

Lielākā daļa firmu, kas uzstāda gāzes aprīkojumu, piedāvā Itālijā, Nīderlandē vai Polijā ražotas iekārtas. Tehniski uzstādīšana parasti aizņem pusi dienas un izmaksā 250 latu pašā vienkāršākajā variantā vecāka gadagājuma automobilim ar karburatora motoru vai tā saukto mehānisko inžektoru. Jaunāka izlaiduma automobiļiem ar dzinēja elektronisko vadību gāzes iekārtas uzstādīšana izmaksās dārgāk – no 300 līdz 500 latiem, bet lielākiem daudzcilindru motoriem līdz pat 900 latiem. Noteikti jāpiezīmē, ka ar gāzes iekārtu uzstādīšanu var nodarboties tikai CSDD sertificēti uzņēmumi, kuri par savu darbu atbild un izsniedz atbilstošu dokumentu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šis sertifikāts jāuzrāda, kad pēc iekārtas uzstādīšanas dosieties uz CSDD, kur jāveic pārbūvētā automobiļa pārreģistrācija – tehniskajā pasē ailītē degvielas veids tiks ierakstīts «benzīns/gāze».

 

Ekspluatācijas īpatnības

 

 

Neapšaubāmi galvenais gāzes degvielai ir relatīvi zemā cena. Vēl viens pluss ir krietni zemāks kaitīgo izmešu daudzums atgāzēs salīdzinājumā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Tieši ekoloģisku apsvērumu dēļ daudzās valstīs ar dažādiem atvieglojumiem mēģina stimulēt alternatīvas degvielas izplatību. Teorētiski arī motora resurss, lietojot gāzi, palielinās – tā atstāj labvēlīgāku iespaidu uz motoreļļas, aizdedzes sveču un izplūdes sistēmas ilgmūžību. Tomēr praksē gāzes nepastāvīgās kvalitātes un ar to saistīto blakusefektu dēļ mēdz ciest gan dzinēja veiktspēja, gan ilgmūžība. Nekvalitatīvas gāzes dēļ pasliktinās motora darbība, zūd jauda, filtri tiek piedzīti ar piemaisījumiem,

un palielinās patēriņš.

Gāzes mīnuss ir arī neliela dzinēja jaudas zudums. Taču, tā kā visbiežāk gāzes iekārtas izvēlas lielu un jaudīgu spēkratu īpašnieki, jaudas zudums nav jūtams. Turklāt lielas mašīnas bagāžniekā arī pēc gāzes balona uzstādīšanas paliek pietiekami daudz vietas. Piemērotākie varētu būt sedana tipa automobiļi, bet hečbekam vai universālim lielais gāzes balons aiz otrās rindas sēdekļu atzveltnēm var izrādīties diezgan traucējošs. Tad var izvēlēties piemērotākas formas un izmēra balonu, ko iespējams novietot bagāžas telpas sānos vai rezerves riteņa vietā. Braucot ar gāzi, tās patēriņš, salīdzinot ar benzīnu, ir par 10–15% lielāks.

Neapšaubāmi, ka katram ir jāapsver visi par un pret. Kā jau minēts, visbiežāk gāzes degvielu izvēlas lielu un ne visai jaunu mašīnu īpašnieki, kuru spēkratiem ir samērā liels benzīna patēriņš. Ekonomiskāku braucamrīku ar gāzi aprīkot ir izdevīgi, ja auto tiek intensīvi izmantots.

 

Jauni auto ar LPG

Daudzi automobiļu ražotāji izlaiž īpašas populāro modeļu modifikācijas ar jau rūpnīcā uzstādītām sašķidrinātās gāzes iekārtām. Šādi auto tiek piedāvāti valstīs, kur LPG degviela tiek plaši izmantota. Latvijā pēc šādi aprīkotiem jauniem auto pieprasījuma praktiski nav, taču vairāki vietējie dīleri ir gatavi piegādāt divdegvielu automobili pēc pasūtījuma. Piemēram, var minēt Volkswagen, Opel, Renault un KIA. Volkswagen reģionālie pārstāvji pieprasījuma trūkumu pēc divdegvielu automobiļiem Baltijas tirgū skaidro ar nodokļu politiku, kura nestimulē šādu transportlīdzekļu iegādi. Volkswagen pašlaik ražo Polo, Golf un Touran modeļus, kas aprīkoti ar 1,6 litru benzīna dzinējiem komplektā ar LPG iekārtām.

Jaunu automobili LPG iekārta sadārdzina par aptuveni 1000–2000 eiro. KIA Latvijā oficiāli piedāvā jauno Picanto, kurš Bifuel izpildījumā ir par 1300 eiro dārgāks nekā bāzes versija ar vienlitra benzīna dzinēju par 9990 eiro.

 

CNG iekārta

 

Krietni lētāka par sašķidrināto gāzi, nemaz nerunājot par benzīnu un dīzeļdegvielu, ir dabasgāze. Faktiski CNG ir lētākā pieejamā degviela iekšdedzes dzinējam. Taču tas mūsu apstākļos ir vēl ērkšķaināks ceļš ekonomijas virzienā.

Tas tādēļ, ka dabasgāzes uzpildes staciju Latvijā vairs nav – pēdējā publiski pieejamā CNG stacija, kas atradās Rīgā, tika aizvērta pagājušajā gadā. Pie mums CNG automobiļu ir tik maz, ka šādu uzpildes punktu uzturēšana acīmredzot neatmaksājas. Turpretī daudzās Eiropas valstīs ar CNG un LPG darbināmu automobiļu kā ekoloģiski labvēlīgu transportlīdzekļu iegāde tiek stimulēta ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem. Daudzviet Eiropā pēdējos gados tiek attīstīti tiešidabasgāzes uzpildes staciju tīkli. CNG automobiļu lielākie tirgi ir Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Austrijā un Šveicē.

Pie mums pašlaik vienīgais veids, kā uzpildīt CNG auto, ir individuālā uzpildes ierīce, ko katrs dabas gāzes lietotājs var uzstādīt savā mājā. Taču šāda 1000–1500 eiro vērta dabasgāzes uzpildes iekārta varētu atmaksāties, ja to savam autoparkam izmanto kāds uzņēmums. Dārgāka investīcija ir pats auto ar CNG aparatūru, kas jaunu automobili sadārdzina par aptuveni trīs līdz četriem tūkstošiem eiro. Vairāki auto ražotāji, piemēram, Opel, Volkswagen, Volvo, Fiat, Mercedes-Benz un citi, ražo arī šai degvielai jau no rūpnīcas oriģināli pielāgotus spēkratus. Latvijas tirgū pašlaik tiek piedāvāti Volkswagen Caddy 2.0 CNG un Opel Zafira 1,6 CNG modeļi. Pirmais ir par 3000 eiro, bet otrais par 4000 eiro dārgāks nekā līdzvērtīgs modelis bez CNG. Lielākā un smagākā detaļa CNG mašīnā ir vairāki augstspiediena baloni. Rūpnīcā aprīkotām mašīnām tie parasti tiek uzstādīti zem grīdas tā, ka vietu bagāžniekā neaizņem. Piemēram, Opel Zafira CNG ir četri gāzes baloni, kuros kopā var iepildīt 21 kg dabasgāzes jeb, kā vēl to mēdz dēvē, – metāna. Degvielas patēriņš šim auto ir aptuveni 5 kg uz 100 kilometriem, tātad ar vienu uzpildi var nobraukt līdz 400 kilometriem. Gadījumam, ja beidzas gāze, paredzēta neliela 14 litru benzīna tvertnīte, kas Zafira CNG ļauj nobraukt vēl aptuveni 150 km.

Latvijā vairākus CNG automobiļus Volkswagen Caddy un Opel Combo izmanto uzņēmums Latvijas gāze, kuram, kā smejies, ir pašam sava gāze. Savukārt plašāku dabasgāzes izmantošanu autotransportā mūsu valstī kavē lielie sākotnējie ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā un neērtības ar uzpildi, kas neatsver iespējamo degvielas izmaksu ietaupījumu. Pēc aptuveniem aprēķiniem dabasgāzes izmantošana sniedz 2,5–2,7-kārtīgu ekonomiju.

Eksperta komentārs:

 

Rihards Grotāns, ERG Auto servisa vadītājs:

«Gāzes iekārta automobilim ir papildus vēl viena komplicēta sistēma, kura var sabojāties. Parasti, pirmos gadus pēc uzstādīšanas īpašnieki ar autogāzi ir apmierināti, jo divus gadus LPG uzstādītāji dod garantiju un, ja kas, remontu un regulēšanas veic bez maksas. Tādēļ, ja cilvēks vēlas braukt, izmantojot gāzi, labāk pašam doties pie speciālistiem un uzstādīt attiecīgo aparatūru, nevis pirkt lietotu auto, kuram jau vairākus gadus ir bijusi gāzes iekārta. No motora ilgmūžības viedokļa pieredze liecina, ka pabrauktiem gāzesauto ir lielāks vārstu un to ligzdu nodilums nekā tādiem pašiem motoriem, kas darbojušies ar benzīnu. To var skaidrot tā – gāzei ir augstāks oktānskaitlis.»

 

Dabasgāze ir vēl krietni lētāka par sašķidrināto propānu-butānu, taču auto aprīkojums ir dārgāks un sarežģītāks. Shematiskajā attēlā redzami (sarkani) četri masīvi augstspiediena baloni, kas noglabāti zem auto grīdas.

 

Ja jums mājās ir gāze, varat uzstādīt individuālo auto uzpildes iekārtu. Tas nav lēts prieks, taču ilgtermiņā var atmaksāties.

Gāzes barošanas sistēma:

1.Ieplūdes ventilis

2.Gāzes tvertne

3.Drošības vārsts

4.Gāzes padeves caurulīte

5.Gāzes/benzīna barošanas režīma pārslēdzējs vadības panelī

6.Iztvaikotājs

7.Elektrisks savienojums

8.Gāzes sūknis

9.Sprauslas

10.Dzinēja elektroniskais vadības bloks

11.Degvielaskontroles bloks

 

Jāpievieno pistole un jāatgriež krāns, pārējais process jau notiek bez cilvēka līdzdalības.

Nekā briesmīga: pēc nelielas praktizēšanās ar gāzes uzpildi spēj tikt galā ikviens.

 

Gāzes balonu itin ērti var noglabāt bagāžnieka grīdas nišā. Tādā gadījumā bagāžniekā acu priekšā pastāvīgi mētāsies rezerves ritenis.

 

Uzziņai:

Dabasgāzes cena privātpersonām Latvijā atkarībā no patēriņa ir Ls 0,28–0,47 par kubikmetru, taču patēriņu ražotāji aprēķina kilogramos, jo gāze uzpildes stacijās tiek pārdota saspiestā veidā.